Living Heritage 4 All

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem miljoniem eiropiešu joprojām saskaras ar atstumtību gan darba tirgus, gan sociālās iekļaušanas un integrācijas jomā. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 21,9% no visiem ES iedzīvotājiem (Bulgārijā 32,8%, Grieķijā 31,8%, Latvijā 28,4%, Kiprā 23,9%, Polijā 18,9%, Vācijā 18,7% 2018. gadā). Jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar invaliditāti, migranti un mazākumtautības u. c. bieži vien ir nepietiekami iesaistīti sabiedriskajos un kultūras procesos. Šīm grupām ir mazāka piekļuve apmācībām un kultūras pasākumiem, jo ir nepieciešami finanšu resursi, informācija par iespējām un daudzkārt arī iedrošinājums piedalīties. Eiropas Savienībā tikai 11,1% pieaugušo piedalās mūžizglītībā (Bulgārijā 2,5%, Grieķijā 4,5 %, Polijā 5,7%, Latvijā 6,7%, Kiprā 6,7%, Vācijā 8,2% 2018. gadā).

Lai gan kultūras mantojums tiek definēts kā mantojums no pagātnes, tas daudzējādā ziņā ir mūsdienīgs un "dzīvs" kultūras resurss Eiropā. Gan kultūras mantojuma saglabāšana, gan pārvēršana komercializējamos produktos paver ievērojamas iespējas vietējai un reģionālajai attīstībai. Kultūras mantojumam piemīt nozīmīga iekšējā un sabiedriskā vērtība. Savās materiālajās un nemateriālajās izpausmēs mantojums ir būtisks vietējai identitātei, jo veicina kopīgu izpratni un kopības sajūtu, pozitīvi ietekmējot sociālo kohēziju. Kultūras mantojumam var būt būtiska nozīme, veicinot iedzīvotāju līdzdalību un uz mantojumu balstītus līdzdalības procesus pilsētās un reģionos, tādējādi sekmējot jaunus daudzpusējas pārvaldības modeļus. Kultūras mantojums ir īpaši nozīmīgs arī tad, kad runājam par starppaaudžu dialoga un mūžizglītības veicināšanu. Atbalstot un mobilizējot iesaistītās puses, kas ar kultūras mantojuma starpniecību veicina sabiedrības integrāciju un sociālo iekļaušanu, tiks panākta iekļaujoša izaugsme ar labi funkcionējošu demokrātisku, iekļaujošu sabiedrību, kuras pamatā ir solidaritāte un vienlīdzīga piekļuve kultūrai un ar to saistītiem pakalpojumiem.

Projekts ir saistīts ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018). Saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem 8 no 10 eiropiešiem uzskata, ka kultūras mantojums ir svarīgs ne tikai viņiem personīgi, bet arī viņu kopienai, reģionam, valstij un ES kopumā. Vairākums  eiropiešu lepojas ar kultūras mantojumu neatkarīgi no tā, vai tas atrodas viņu pašu reģionā vai valstī, vai citā Eiropas valstī. 2018. gadā un turpmāk tūkstošiem iniciatīvu un pasākumu visā Eiropā ļaus iedzīvotājiem no dažādām vidēm iepazīt Eiropas bagāto kultūras daudzveidību un pārdomāt, kā to saglabāt nākamajām paaudzēm.

Projekta mērķi ir šādi: 

  1. Palielināt apmācību pieejamību mazaizsargātām grupām;
  2. Uzlabot Eiropas kultūras mantojuma iepazīšanas iespējas mazaizsargātām iedzīvotāju grupām;
  3. Motivēt un stiprināt mazaizsargāto grupu pārstāvjus, izmantojot jaunas mācību iespējas Eiropas kultūras mantojuma jomā.

 Projekta darbības mērķi ir šādi: 

  1. Sagatavot salīdzinošu pētījumu par tradicionālajiem svētkiem un ar to saistītajiem ēdieniem vai rokdarbiem katrā valstī/reģionā;
  2. Izveidot nodarbību ciklu, kas iepazīstina ar katras valsts kultūras mantojumu un sniedz iespēju ikvienam iepazīt Eiropas kultūras mantojumu;
  3. Izstrādāt rokasgrāmatu izglītotājiem, kas ietver ieteikumus un labās prakses apkopojumu kultūras mantojuma popularizēšanai, lai veicinātu mazaizsargāto grupu līdzdalību;
  4. Izveidot tiešsaistes mācību platformu Heritage4All ar tiešsaistes mācību resursiem;
  5. Nodrošināt apmācību iespējas pieaugušo izglītotājiem un pieaugušajiem, kas pārstāv mazaizsargātās grupās.

 Projekta mērķa grupas ir: 

  • Pieaugušo izglītotāji, organizācijas, kas darbojas kultūras jomā, organizācijas, kas darbojas pieaugušo izglītības un apmācības jomā, sociālās jomas pārstāvji, vietējās, reģionālās un valsts iestādes un politikas veidotāji;
  • Labuma saņēmēji: mazaizsargātas sabiedrības grupas, tostarp migranti, etniskās minoritātes, jaunieši, seniori, cilvēki no reģioniem ar nelabvēlīgām attīstības tendencēm, cilvēki ar invaliditāti u. c.;
  • netiešie saņēmēji: vietējās kopienas.

Projekta koncepcijā ir ietverta reāla Eiropas dimensija. Projekta partneri pārstāv sešas dažādas Eiropas valstis, un projekts ir izstrādāts tā, lai katrs partneris sniegtu savu pieredzi, zināšanas un spējas kopīgu problēmu risināšanā. Starpvalstu sadarbība ļaus pielietot projekta partneru iepriekšējo  pieredzi un kompetenci, tādējādi palielinot arī iepriekš īstenoto projektu un pasākumu pievienoto vērtību. Starpvalstu komanda palīdzēs īstenot Eiropas pieeju pieaugušo izglītībai, apmainoties ar pieredzi, labo praksi un kopīgi strādājot, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku kvalitāti. Kopīga rīcība šajā jomā veicinās savstarpēju atvērtību, cieņu un atbalstu kultūras daudzveidībai.

 

 

2020-1-LV01-KA204-077529
Šī publikācija atspoguļo tikai tās autoru viedokli, un Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, un Komisija nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.